“Jūrmalas Namsaimnieks” (JN) sadarbībā ar “Jūrmalas Siltumu” (JS) izstrādājis jaunu metodiku, pēc kuras, sākot ar šā gada decembri, tiks aprēķināta maksa par patērēto siltumenerģiju. Respektīvi, izmaiņas būšot redzamas jau nākamā gada janvārī – kad cilvēki saņems rēķinus par decembra mēnesi. Jaunā metodika veidota tā, lai dzīvokļu īpašnieki būtu vairāk kā līdz šim ieinteresēti precīzi uzskaitīt patērēto karsto ūdeni un sniegt precīzus datus.
Jaunās sistēmas būtību un priekšrocības “Jūrmalas Ziņām” skaidroja Jūrmalas domes deputāts un JN vadītājs, siltumapgādes un gāzes apgādes inženieris Egmonts Krūmiņš un JS vadītājs, tehnisko zinātņu doktors siltumapgādes jomā Uģis Osis.
Varbūt sāksim ar pašu galveno, kas visvairāk interesē mūsu lasītājus. Apkures sezona rit pilnā sparā, bet rēķini, pretēji solītajam, mazāki nekļūst, vai arī, ja kļūst, tad ne tādā apjomā, kā bija solīts priekšvēlēšanu laikā. Kāpēc?
Uģis Osis: Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, šobrīd siltumenerģijas cena ir kritusies par 30%, līdz ar to, ja ēka ir patērējusi vienādu daudzumu siltumenerģijas, šogad ir jāmaksā par trešdaļu mazāk. Tāpat, apkopojot datus par kopējo siltumenerģijas patēriņu pilsētā, ir secināms, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību lietām kas ļauj sasniegt siltumenerģijas ekonomiju – liek jaunus logus, aizver durvis, nodrošina pagrabu un bēniņu normālu tehnisko stāvokli . Māju apsaimniekotāji kontrolē ēku automātisko siltummezglu, kurās tie ir uzstādīti, darbību, ieregulējot tos atbilstoši ēkas siltumtehniskajām īpašībām, lai pie dažādām āra gaisa temperatūrām nodrošinātu optimālu telpas temperatūru, lai lieki nešķiestu siltumu un nepārkurinātu mājas.
Jūs minējāt, ka, siltumenerģijas cena kritusies par trešdaļu. Vai arī rēķini kļuvuši par 30% mazāki?
U.O.: Tik viennozīmīgi nevar spriest. Ja siltumenerģijas patēriņš ēkā būtu identisks tam, kāds tas bija pagājušajā gadā, tad rēķiniem vajadzētu būt par 30% mazākiem. Rēķinos, ko saņem iedzīvotāji, ir redzams, ka cena par enerģijas vienību ir mazāka.
Egmonts Krūmiņš: Lielākās problēmas un līdz ar to arī ažiotāžu rada tā dēvētā cirkulācijas maksa. Īpaši sāpīgs šis jautājums kļuva pēc tam, kad šī gada februārī tika apstiprināta līdzšinējā aprēķinu metodika. Problēma kļuva acīmredzama, bet diemžēl tā arī netika atrisināta.
Mēs ar JS pie jaunas metodikas sākām strādāt faktiski uzreiz pēc stāšanās amatā.. Analizējām situāciju ar karstā ūdens uzskaiti daudzdzīvokļu mājās , JN tika izveidots inženiertehniskais kontroles dienests, bez kura darbības jaunās siltumenerģijas sadales metodikas ieviešana neattaisnotos. Tika izskatīti vairāki varianti , kā sadalīt patērēto siltumenerģiju un tagad beidzot esam nonākuši pie rezultāta.
U.O. Es šeit gribētu uzsvērt, ka jaunajā metodikā akcents likts uz siltumenerģijas patēriņa sadali. Ēkas siltumenerģijas skaitītāji tāpat kā līdz šim uzskaitīs patērētās megavatstundas, kas tiks reizinātas ar tarifu, un šī summa, tāpat kā agrāk, būs jāsamaksā. Jaunajā metodikā runa ir par citādu sadales sistēmu, kā kopējās, ēkā patērētā siltumenerģija tiks sadalīta starp dzīvokļiem. Respektīvi, metodika nemainīs ne patērētās siltumenerģijas daudzumu, ne enerģijas vienības cenu. Mainīsies sadales princips.
E.K. Jaunās metodikas ideja ir – ieviest sociāli taisnīgu siltumenerģijas sadali dzīvojamajā ēkā, izvirzot par mērķi veicināt patērētās siltumenerģijas ekonomiju. Īsāk sakot – mēs vēlamies cilvēkus ieinteresēt taupīt karsto ūdeni. Siltumenerģijas cena tiek aprēķināta uz ūdens kubikmetriem. Respektīvi, iedzīvotāju pašu interesēs būs uzstādīt dzīvokļos karstā ūdens skaitītājus. Diemžēl JN ir novērojis, ka daudzviet dzīvokļos, kur nav skaitītāju un maksa par patērēto karsto ūdeni tiek aprēķināta pēc dzīvoklī deklarēto iedzīvotāju skaita, ir tāda situācija, ka piedeklarējies, teiksim, viens cilvēks, bet reāli tur dzīvo un karsto ūdeni patērē pieci,seši un vairāk cilvēki. Reālā aina ir tāda , ka kopējā karstā ūdens skaitītājs, kas atrodas mājas pagrabā un uzrāda faktisko ēkas kopējo karstā ūdens patēriņu būtiski atšķirās no dzīvokļu īpašnieku atskaitēs uzrādīto patēriņu.
U.O. Atļaušos paturpināt šo domu. Patlaban uzskaites jautājums, ciktāl tas attiecas uz siltumenerģijas daudzumu, ko patērē katra konkrētā ēka, ir atrisināts un diskusijas nerada. Patēriņu skaidri uzrāda mēraparāti, kas ir sertificēti, un to rādījumus sagrozīt tehniski nav iespējams. Savukārt pašās dzīvojamās mājās situācija ir duāla – daļa iedzīvotāju ir uzstādījuši karstā ūdens skaitītājus, lai varētu paši kontrolēt savu karstā ūdens patēriņu. Šajos dzīvokļos diskusijas par patērēto karstā ūdens daudzumu atkrīt – ir enerģijas megavata cena, kam pretī stāv dzīvokļa skaitītāja rādījums, pēc kā tad tiek aprēķināta maksa. Jautājums ir, kāpēc dažiem iedzīvotājiem karstā ūdens skaitītāju uzstādīšana šķiet neizdevīga. Pēc līdzšinējās metodikas, maksa par karsto ūdeni pēc dzīvoklī piedeklarēto iedzīvotāju skaita, ir neadekvāta reāli patērētajam karstā ūdens daudzumam. Atšķirības parādās, piemēram, gadījumā, ja dzīvoklī deklarēts viens cilvēks, bet reālo lietotāju ir vairāk. Protams, katrs gadījums ir atsevišķs, mēs patlaban nevienu konkrēti nevainojam, bet – un to gribu uzsvērt – JN un JS ir informēti par reālo situāciju un tai pievērš pastiprinātu uzmanību. Jaunā metodika ir virzīta uz to, lai sakārtotu komercattiecības starp Lietotājiem un Apakšlietotājiem, respektīvi, starp ēku apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem.
Vai jūsu teiktais nozīmē, ka tiem dzīvokļiem, kur patēriņš tiek aprēķināts pēc deklarētajām personām, būs jāmaksā vairāk?
U.O. Jā, tā būs. Maksa var pat trīskāršoties.
E.K. Redziet, šīs metodikas pielietošana liks sarosīties tiem dzīvokļu īpašniekiem , kas vēl nav uzstādījuši ūdens skaitītājus. Te arī parādās tā pozitīvā atšķirība starp līdzšinējo un jauno sistēmu. Es pats agrāk neredzēju lielu jēgu karstā ūdens taupīšanai. Teiksim, ietaupīja puskubikmetru ūdens, bet tā ekonomija pazuda, kad saņēma rēķinu, kurā tika piestādīti 18 lati par cirkulāciju. Skaitītājam līdz ar to nebija lielas jēgas. Tagad būs maksa par karstā ūdens piegādes nodrošināšanu ēkā kas ir pielīdzināta maksai par 0,05 siltumenerģijas megavatstundām mēnesī. Rēķina pamatsummu veidos maksa par reāli izlietotā karstā ūdens daudzumu, līdz ar to cilvēki būs ieinteresēti lietderīgi un ekonomiski izmantot karsto ūdeni.
Te vēl gribu piebilst un aicināt iedzīvotājus uzrādīt precīzus skaitītāju rādījumus, jo cena par karstā ūdens kubikmetru katrā mēnesī būs atkarīga no atšķirībām starp ēkas kopējā skaitītāja rādījumiem un summu, kas parādīsies, saskaitot iedzīvotāju iesniegtos skaitītāju rādījumus. Ja cilvēki uzrādīs mazāku patēriņu nekā patiesībā, kubikmetra cena celsies. Tieši šī taisnīguma ievērošanai JN ir izveidojis Inženiertehnisko kontroles dienestu, kas jau tagad strādā un pārbauda skaitītāju rādījumus dzīvokļos. Un negodīgie patērētāji tiek saukti pie kārtības. Salīdzinot minētos rādījumus, mēs uzreiz redzam, kurās ēkās ir nesakritība starp faktiski patērēto un uzrādīto, un sūtam savus kontrolierus tikt skaidrībā ar situāciju.
U.O. Tā arī veidojas karstā ūdens kubikmetra cenu atšķirības starp atsevišķām mājām – jo mēs rēķinām karstā ūdens kubikmetra cenu katrai ēkai atsevišķi, pamatojoties uz JN sniegtajiem datiem par karstā ūdens patēriņu dzīvokļos, deklarēto personu skaitu. Tāpēc karstā ūdens kubikmetra cena ir dažāda.
E.K. Sakarā ar minēto gribētu piebilst– iedzīvotāji nedrīkst uzrādīt ne lielākus, ne mazākus skaitītāju rādījumus, piemēram, vienā mēnesī, kad naudas vairāk, samaksājot it kā uz priekšu, bet nākamajā – uzrādot mazāku patēriņu par reālo.
U.O. Siltumenerģijas cena ir atkarīga no gāzes cenas izmaiņas, kas var mainīties katru mēnesi, tas nav tā, kā, piemēram, „Latvenergo”, kur ir nemainīga cena par elektrības kilovatstundu visa gada garumā vai ilgākā laika posmā. Tāpēc ir tik svarīgi saņemt no iedzīvotājiem precīzus rādījumus.
Savelkot kopā visu runāto – kāda ir jaunās metodes esence?
E.K. Veicināt adekvātu uzskaiti un karstā ūdens taupīšanu Šī metodika veicinās karstā ūdens taupīšanu un izslēgs iespēju neuzskaitītā karstā ūdens sagatavošanai patērēto siltumenerģiju iekļaut cirkulācijas maksā. Vairs nebūs maksas par cirkulāciju, būs minimāla pastāvīgā maksa par iespēju saņemt karsto ūdeni pēc krāna atgriešanas – runa ir par fiksēto maksu, kas pielīdzināta 0,05 MWh cenai, patlaban tie ir aptuveni 2 lati, bet tā var mainīties atkarībā no dabasgāzes iepirkuma cenas. Jārēķinās ar to, ka karstā ūdens kubikmetra cena salīdzinājumā ar esošo pieaugs, un tā būs mainīgs lielums.
… Jā, būs noteikta šī minimālā fiksētā maksa, kas pielīdzināta 0,05 MWh izmaksām, bet dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja šo rēķina pastāvīgo daļu arī mainīt.. Sakarība ir sekojoša – jo lielāku fiksēto maksu patērētājs maksā, jo mazāk viņa rēķinu ietekmē izmaiņas kubikmetra cenā. Citiem vārdiem – cilvēki, maksājot lielāku fiksēto rēķina daļu, var drošāk plānot savu ģimenes budžetu uz priekšu – rēķins būs aptuveni vienāds katru mēnesi. Jo lielāka būs fiksētā daļa, jo mazāka kopējās summas daļa būs pakļauta svārstībām. JN ir arī tāda pieredze , kad dzīvokļu īpašnieki ar kopsapulces lēmumu jau paši ir viesuši korekcijas siltumenegijas sadales aprēķinu kārtībā . Mūsu apsaimniekošanā ir ēkas, kuru iedzīvotāji vienojušies un maksā fiksēto daļu 0,1 MWh cenas apjomā. Protams pastāv arī variants vispār izvairīties no šīs rēķina pastāvīgās daļas t.i. visa patērētā siltumenerģija karstā ūdens sagatavošanai tiks attiecināta uz patērēto karsto ūdeni.
Noslēgumā gribu akcentēt, ka siltumenerģijas sadales principi var būt dažādi, betdzīvokļu īpašniekiem ir iespējas pašiem izvēlēties sev pieņemamāko metodikas variantu. Par jautājumu, kādu metodiku pielietot, jānolemj mājas kopsapulcē, noformējot attiecīgi kopsapulces protokolu un jāpaziņo JN . Vēršu jūsu uzmanību uz sekojošo, saņemot jaunos rēķinus par patērēto siltumenerģiju, atcerieties, ka esam atvērti dialogam gan par šo metodiku, kā arī palīdzēsim ēku īpašniekiem izvēlēties atbilstošāko siltumenerģijas sadales kārtību. Jaunā siltumenerģijas sadales metodika tiks piemērota visām tām JN apsaimniekošanā esošām mājām, kurās dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par kādu citu aprēķinu kārtību.